Nav noslēpums, ka taro popularitāte pēdējo gadu laikā ir manāmi augusi un taro kārtis vairs neizmanto tikai profesionāli tarologi, kas piedāvā citiem savas konsultācijas, bet arī vairums citi izzinātkāri cilvēki, kas vēlas vairāk iepazīt paši sevi un apkārtējo pasauli un izvēlas taro kā savu hobiju un aizraušanos paralēli pamata nodarbei.
Vadot taro apmācības, esmu novērojusi situāciju, ka nereti tiek apgūta taro teorija, bet netiek veltīts pietiekoši laika un enerģijas:
- reālai praksei atbalstošā vidē;
- atgriezeniskai saitei un refleksijai;
- kontakta ar savu intuīciju un radošās domāšanas attīstīšanai;
- jautājumiem un diskusijām, kas skar ētikas principus un sadarbību ar klientu, sarežģītu gadījumu analīze un pārrunāšana.
ŠĪ DĒĻ PIEAUG NEDROŠĪBA UN RODAS NEPAMATOTAS PĀRLIECĪBAS, KA
- es nekad neiemācīšos/neatcerēšos visas taro kāršu nozīmes;
- man nav intuīcija;
- taro var skaidrot tikai tie, kam ir kādas īpašas mistiskas pareģa vai dziednieka spējas;
- es baidos piedāvāt savas konsultācijas citiem, jo "neesmu vēl gana laba savās prasmēs un zināšanās", "ja nu kļūdīšos...", "ko par mani padomās", "ja nu tulkojums būs neprecīzs un neatbildīs reālajai situācijai" u.tml.